Pasākums

Vakars ar Paulu Rozi

Cik bieži Tu ej uz treniņiem? Es, ja godīgi, tad reti. Nu ja vēl godīgāk, tad nekad! Ja vien pie treniņiem var pieskaitīt ratu nēsāšanu no/uz 2.stāva, iepirkumu nešanu un mājas tīrīšanu, tad principā katru dienu. Tad nu šis ir stāsts par to, cik labi, ka ir tāds instagrams, kur satiec īstos cilvēkus un cik labi, ka viņi Tevi aicina izrauties no savas komforta zonas sestdienas vakarā.

Sestdienu vakarus es mēdzu pavadīt ar ģimeni. Vienalga vai tā ir kopīga pastaiga, kopīga dīvāna izsēdēšana pie televizora ekrāna vai kas cits. Tomēr šis sestdienas vakars bija mazliet savādāks, teiksim tā, ka es biju ārpus savas komforta zonas. Un labi, ka tā…Gadu atpakaļ sāku “sekot” instagram  šī vakara galvenajai vaininiecei Paulai Rozei, kura ir kolosāls cilvēks, forša mamma, lieliska sieva un nu jau daudziem zināma blogere, kura mitinās savā blogā “Mrs. Paula Roze“.

Nav noslēpums, ka ir forši izrauties uz pāris stundām no ikdienas, no rūpēm par mājas darbiem un mazliet aizmukt no bērna un reizēm arī no otras pusītes (lai piedod man mans mīļotais draugs).   Pirms kāda laika Paula bija izsludinājusi informāciju, ka vēlas noorganizēt ārā treniņu + tikšanos ar saviem sekotājiem, kas pēc laika arī realizējās, ar konkrētu datumu, vietu, laiku un treneri. Es, protams, ilgi nedomāju un steidzu pieteikties, jo satikt jaunus cilvēkus un izlīst no savas komforta zonas ir forši, un reizēm tas ir vajadzīgs.

Lai arī laiks aiz loga bija ļoti rotaļīgs – te saule, te lietus, tomēr treniņam būs būt un mani nekas neapturēs, jo cik ilgi vēl es meklēšu atrunas, lai izkustētos. Un man ir neizsakāms prieks, ka biju šajā treniņā, ka man bija iespēja satikt jaunus cilvēkus un saprast, kas ir crossfit`s, par to paldies mūsu trenerei Dacei Tomsonei.

Dace mūs visus ieveda nelielā ieskatā pa crossfit pasauli, kur mēs varējām izjust katru savu muskuli, katru savu vājo vietu, nu vismaz nākamās divas dienas `točna`, vismaz es. Stundu garais treniņš bija paskrējis nemanot, sajūtas joprojām, ka būtu sportojuši vien nieka 30 minūtes, jo Dace ar savām sarunām (kamēr veicām vingrinājumus), par crossfit`a pamatiem un vingrinājumu apskaidrošanu, spēj šo visu procesu padarīt nevis kā par treniņu, bet kā vienkāršu sarunu pie kafijas tases un kūciņas. Ja agrāk blakus sarunas man traucēja veikt sportiskas aktivitātes, tad tagad tas bija liels pluss, jo laiks paskrēja nemanot.

Man ir liels prieks, ka Paula bija tik uzņēmības pilna un šo visu noorganizēja, lai mums – viņas sekotājiem – būtu iespēja satikt viņu un izkustināt savus muskuļus pie reizes.

Es nekad dzīvē, uzsvēršu vārdu NEKAD!!!, nebiju nepilnas stundas laikā patērējusi 1,5 l ūdens. Es īsti nekad nespēju arī saprast kā citi to var izdarīt, bet var.

Pēc treniņa mēs atvilkām elpu, veldzējāmies ar ūdeni un PALEO šotiem, kā arī nodevāmies kopīgām sarunām, kuru laikā ikvienai no mums bija iespēja iepazīt Paulu tuvāk, saprast kāpēc viņa šo dara – blogo –  un atklāti runā par lietām caur savu pieredzi. Tieši šis ir iemesls kāpēc Paulai “sekoju”, jo mani uzrunā cilvēki, kuri runā par lietām caur savu pieredzi, kuri ir atklāti un kuri kaut kādā ziņā ir nedaudz līdzīgi man, piemēram, viena apēsta kūciņa šodien nekaitē vai tā izdzertā vīna glāze ir pilnīgi ok. Tādu cilvēku kļūst arvien mazāk, kuri ir tādi paši kā interneta vidē, tā ārpus tās…Un Paula tāda ir, pavisam vienkārša, nesamākslota un īsta, kura dara neizsakāmi kolosālas lietas.

Vēlreiz liels paldies Paulai un Dacei par šo vakaru un visu to, lai šis treniņš notiktu. Tāds vakars bija ļoti nepieciešams, kur vari atslēgties un pieslēgties kam citam. Ne mirkli nenožēloju, ka atnācu un piedalījos. Tāpēc ikvienam no Jums iesaku, ja Jums dzīvē kādreiz ir iespēja izrauties ārpus savas komforta zonas un satikt jaunus cilvēkus, tad nemeklējiet iemeslus “kāpēc to nedarīt”, meklējiet iemeslus “kāpēc tas būtu labi man”!, jo iemeslu kaut kā nedarīšanai vienmēr būs, vai tas būs suns kurš jāved ārā, vai bērns kuru nav kur atstāt vai tā zupa jāvāra.

Es ceru, ka šī nebūt nebija ne pirmā un ne pēdējā reize, kad ļāvos šādam pasākumam un tam, ka satiku Paulu.

Paldies!!!

Foto: Baiba Červinska Buša